You are here

Glossary

Ķīmiskie termini
Ķīmisks savienojums, ķīmiska viela, ķīmisko vielu maisījums

Nosaukums, ko bieži izmanto ķīmiskajiem elementiem, savienojumiem un savienojumu un elementu maisījumiem.

Ķīmiska viela

Šo terminu izmanto darba aizsardzības pamata tiesību aktos:
"ķimikālija" nozīmē jebkuru ķīmisku elementu vai savienojumu, atsevišķi vai piemaisījuma veidā, kas sastopams savā dabiskajā stāvoklī vai ir radīts, lietots vai atbrīvots, iekļaujot atbrīvošanos no atkritumiem, jebkuras darba aktivitātes rezultātā, neatkarīgi no tā, vai tas tiek vai netiek radīts ar nodomu un tiek vai netiek piedāvāts tirgū;

Ķīmisks izstrādājums

Priekšmets, kam ražošanas laikā piešķir speciālu formu, virsmu vai izskatu, kas nosaka tā funkciju lielākā mērā nekā tā ķīmiskais sastāvs

Tipiski piemēri ir riepas, plastmasas mēbeles, elektroniskas ierīces, no ķīmiskām šķiedrām ražoti tekstilizstrādājumi, kabeļi

Ķīmisku vielu maisījums

Produkts, kas sastāv no vienas vai vairākām ķīmiskajām vielām vai savienojumiem. Maisījuma funkciju lielā mērā nosaka tā ķīmiskais sastāvs.
Tipiski piemēri ir līmes, krāsas, tintes, dezinfekcijas līdzekļi, biocīdi, plastifikatori, silikons, pirotehnika, smēreļļas utt.

Savienojums

Ķīmisks savienojums, kas sastāv no diviem vai vairākiem ķīmiskajiem elementiem.

Kaitīga viela (skatīt arī “Bīstama viela”)

Kaitīgu vielu klasifikācija ir pamatota uz CLP direktīvā definētajām kategorijām. Šīs kategorijas ir fizikālā bīstamība (sprādzienbīstamība, uzliesmojamība, stabilitāte utt.), bīstamība veselībai (visi īstermiņa un ilgtermiņa veselības kaitējuma aspekti) un bīstamība videi (ūdens videi utt.).

Putekļi

Vielas vai maisījuma cietas daļiņas suspendētas gāzē  (parasti gaisā).

Izgarojumi

Termins “izgarojumi” jo īpaši attiecas uz smalkām, cietām gaisā suspendētām daļiņām, ko bieži rada izkusušu vielu pārvēršana gāzveida stāvoklī (piemēram, metināšanas vai gumijas izgarojumi).

Gāze

Gas means a substance which: 
(i) at 50 °C has a vapour pressure greater than 300 kPa (absolute); or 
(ii) is completely gaseous at 20 °C at a standard pressure of 101,3 kPa;

Ģenerētie gaisa piesārņotāji — skatīt: Ģenerētās vielas
Ģenerētās vielas — ģenerētie gaisa piesārņotāji

Vielas un gaisa piesārņotāji var tikt ģenerēti darba vietas procesos, piemēram, sadegšanas procesos, kad izdalās izgarojumi, izplūdes gāzes un dūmi, vai slīpēšanas un griešanas procesos, kuros rodas putekļi. Šīs ģenerētās vielas un gaisa piesārņotāji var būt kaitīgi.

Kaitīga viela — skatīt “bīstama viela”

Viela, kas atbilst fizikālo apdraudējumu, veselības vai vides bīstamības kritērijiem, kas izklāstīti CLP regulas I pielikuma 2. līdz 5. daļā, un kuru klasificē atbilstoši minētajā pielikumā aprakstītām attiecīgām bīstamības klasēm.

Kaitīgu vielu klasifikācija ir pamatota uz CLP  direktīvā definētajām kategorijām. Šīs  kategorijas ir  fizikālā bīstamība (sprāgstamība, uzliesmojamība, nestabilitāte  u. tml.), bīstamība veselībai (visi īstermiņa un ilgtermiņa veselības kaitējuma aspekti) un bīstamība videi (ūdens
videi u. tml.). 
Bieži vien jēdzienus bīstamas vielas un kaitīgas vielas var lietot kā sinonīmus. Nav skaidri noteiktu atšķirību, būtiska ir lingvistiskā priekšroka.

Šķidrums

Šķidrums nozīmē vielu vai maisījumu: 
i) kam 50 °C temperatūrā tvaika spiediens nav lielāks par 300 kPa (3 bar);
ii) kas 20 °C temperatūrā pie 101,3 kPa atmosfēras spiediena nav pilnībā gāze un 
iii) kam kušanas temperatūra vai kušanas sākuma temperatūra ir 20 °C vai zemāka pie 101,3 kPa atmosfēras spiediena;

Maisījums

“Maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairāk vielām.

Procesa laikā radies

Procesa laikā radušies piesārņotāji kā emisijas var veidoties jebkura procesa laikā un iedarboties uz cilvēku veselību darbā, piemēram, sadegšanas process, procesi, kas fizikāli vai ķīmiski noārda vai citādi maina izejmateriālu.

Cieta viela

Ar cietu vielu saprot vielu vai maisījumu, kas neatbilst šķidruma vai gāzes definīcijai (CLP)

Cieta viela ir vielas stāvoklis. Tai raksturīga strukturāla stingrība un pretestība formas vai apjoma izmaiņām.

Viela

“Viela” nozīmē ķīmisku elementu un tā savienojumus dabīgā stāvoklī vai iegūtus jebkādā ražošanas procesā, tostarp jebkādas piedevas, kas nepieciešamas tās stabilitātes saglabāšanai, un jebkādus piemaisījumus saistībā ar ražošanas procesu, bet izņemot jebkādu šķīdinātāju, ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti vai nemainot tās sastāvu. Ķīmisks elements vai divu vai vairāku ķīmisku elementu savienojums.

Veselība un drošība
Kancerogēns

Kancerogēns ir viela vai vielu maisījums, kas ierosina vēzi vai pastiprina tā sastopamību.

Sprādzienbīstams

An explosive substance or mixture is a solid or liquid substance or mixture of substances which is in itself capable by chemical reaction of producing gas at such a temperature and pressure and at such a speed as to cause damage to the surroundings.

Iedarbība

Iedarbība norāda, ka viela atrodas darbinieka apkārtējā vidē un to var ieelpot vai uzņemt caur ādu (arī acīm, ausīm) vai muti. 

Organisma kontakts ar ķīmisku, radioloģisku vai fizikālu aģentu. Iedarbības apmēru definē kā aģenta daudzumu, kas pieejams organisma vielmaiņas robežās (piem., uz ādas, plaušās, zarnās) un var tikt absorbēts.

Uzliesmojošas

CLP izšķir uzliesmojošas gāzes, aerosolu šķidrumus un cietas vielas, kā arī un tiem piemēro atšķirīgus kritērijus. Ar vienkāršotu definīciju saprot, ka vielas, kas var uzliesmot un sākt degt vai veicināt uzliesmošanu un citu materiālu degšanu, ir klasificējamas kā uzliesmojošas.

Bīstamība

Bīstamība ir jebkas, kas var potenciāli radīt kaitējumu. Bīstamība var ietekmēt cilvēkus, īpašumu, procesus, var izraisīt nelaimes gadījumus un veselības problēmas, ražošanas zudumu, iekārtu bojājumus u. tml. 

Uzņemšana

Pārtikas, zāļu, šķidrumu vai citu vielu ievadīšana ķermenī pa muti.

Inhalācija

Gaisa ievilkšana elpceļos un plaušās.

Kairinātāji — ādas

Ādas kairinājums ir ādas atgriezenisks bojājums, kas rodas pēc pārbaudāmās vielas aplicēšanas, ja iedarbības laiks ir līdz 4 stundām.

Mutagēns

Mutācija nozīmē noturīgas izmaiņas šūnas ģenētiskā materiāla daudzumā vai struktūrā. Terminu “mutācija” piemēro gan pārmantojamām ģenētiskajām izmaiņām, kas var parādīties fenotipa līmenī, gan pamata DNS modifikācijām, ja par tām ir ziņas (tostarp bāzu pāra pārmaiņām un hromosomu translokācijām).

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktīvā toksicitāte ietver kaitīgu ietekmi uz dzimumfunkciju un pieaugušu vīriešu un sieviešu auglību, kā arī ontoģenēzes toksicitāti pēcnācējiem.

Risks

Arodrisks attiecas uz iespējamību un smaguma pakāpi tādam ievainojumam vai slimībai, kas radusies bīstamas iedarbības rezultātā. 

Sensibilizatori

Elpceļu sensibilizators ir viela, ko ieelpojot, var rasties elpceļu hiperjutība.

Ādas sensibilizators ir viela, kas, nonākot saskarē ar ādu, var radīt alerģisku reakciju.

Sensibilizējoša

Elpceļu sensibilizators ir viela, ko ieelpojot, var rasties elpceļu hiperjutība.

Ādas sensibilizators ir viela, kas, nonākot saskarē ar ādu, var radīt alerģisku reakciju.

Toksiskas (akūti)

No juridiskā viedokļa ķimikālija (viela, maisījums) ir akūti toksiska, ja tā atbilst šiem CLP kritērijiem:
Akūta toksicitāte ir kaitīgā iedarbība, kas rodas 24 stundu laikā pēc vielas vai maisījuma vienas vai vairāku devu uzņemšanas caur muti vai ādu vai 4 stundu laikā pēc to ieelpošanas.

CLP izšķir perorālo, dermālo un ieelpas toksicitāti.

Toksiskas (citas)

Bīstamu vielu iedarbībā var tikt bojāti orgāni. CLP izšķir orgānu bojājumus no vienreizējas iedarbības vai atkārtotas iedarbības.

Tiesību akti
<i>CAD</i>

skatīt: Ķīmisko vielu direktīva

Direktīva par kancerogēniem un mutagēniem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK 2004/37/EC (Direktīva par kancerogēniem un mutagēniem, CMD) 
() par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā.

Ķīmisko vielu direktīva

Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK (Ķīmikāliju direktīva)
par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē).

Klasificēšana, marķēšana un iepakošana, kā arī saīsinājums <i>CLP</i>

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008
par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

<i>CLP</i> regula

skatīt: Klasificēšana, marķēšana un iepakošana

<i>CMD</i> direktīva

skatīt Direktīvu par kancerogēniem un mutagēniem

<i>GHS</i> (Vispārēji saskaņotā sistēma)

skatīt: Vispārēji saskaņotā sistēma 

Vispārēji saskaņotā sistēma (<i>GHS</i>)

Par vispārēji saskaņoto sistēmu

Arodekspozīcijas robežvērtība (<i>OEL</i>)

Direktīva 2009/161/ES — pieļaujamās indikatīvās iedarbības robežvērtības

<i>OEL</i> (arodekspozīcijas robežvērtība)

skatīt: Arodekspozīcijas robežvērtība 

<i>REACH</i>

skatīt:  Ķīmisko vielu reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana

Ķīmisko vielu reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula)
(, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru.

Drošības datu lapa

Regula (EK) Nr. 1907/2006 — REACH regula

DDL

skatīt: Drošības datu lapa

Pasākumi un procedūras
Kontroles pasākumi — skatīt: Pasākumi

Visi pasākumi, ar kuriem paredzēts samazināt bīstamu vielu veidošanos un to iedarbības risku.

Bīstamības piktogramma

“Bīstamības piktogramma” ir grafisks noformējums, kas ietver simbolu un citus grafiskus elementus, piemēram, robežlīnijas, fona zīmējumu vai krāsu, ar ko paredzēts sniegt konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību.

Bīstamības apzīmējums

“Bīstamības apzīmējums” ir frāze, ko piešķir bīstamības klasei un kategorijai un ar ko apraksta bīstamās vielas vai maisījuma bīstamības raksturu, vajadzības gadījumā ietverot arī bīstamības pakāpi.

Gaisa piesārņotāju mērījumi

Gaisa piesārņotāju koncentrācijas mērīšana darba vietā. Mērījumus var veikt, lai izmērītu iedarbību uz darbiniekiem vai pētītu gaisa piesārņotāju koncentrāciju darba vietā, piemēram, noplūdes, gaisu piesārņojošo vielu apzinātus avotus, un novērtētu vietējo velkmes sistēmu efektivitāti, un, pamatojoties uz šiem mērījumiem, pieņemtu lēmumus par veicamajiem pasākumiem. Ir pieejamas dažāda veida mērīšanas iekārtas atkarībā no tā, kādai vielai veicami mērījumi. 

Iedarbības mērījumi

Tehniski mērījumi, lai noteiktu kaitīgu vielu iedarbību uz darbiniekiem, izmantojot konkrētai vielai / vielu grupai specifiskus mērījumus un instrumentus. Visbiežāk izmanto gaisa koncentrācijas mērījumus darba vietās — nepārtrauktus vai atkarībā no vielas, kā arī kaitīgu vielu vai to metabolītu koncentrācijai bioloģiskās vielās (piemēram, asinīs vai urīnā) darbiniekiem, kuri pakļauti to iedarbībai.

Pasākumi — kontroles pasākumi

Visi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot drošību un veselību. Pasākumi var samazināt kaitīgu vielu veidošanos vai samazināt iedarbības risku. 

Organizatoriski pasākumi

Visi pasākumi kaitīgu vielu iedarbības samazināšanai, izmantojot organizatoriskus līdzekļus (piemēram, samazinot darbinieku skaitu iedarbībai pakļautajās zonās).

Individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī saīsinājums IAL

Individuālie aizsardzības līdzekļi ir:

a) līdzekļi, kas izstrādāti un ražoti, lai persona tos nēsātu vai turētu aizsardzībai pret vienu vai vairākiem riskiem minētās personas veselībai vai drošībai;

b) iepriekš a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem paredzētas apmaināmas detaļas, kas ir būtiskas to aizsargfunkcijas nodrošināšanai;

c) iepriekš a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem paredzētas savienošanas sistēmas, ko persona nenēsā vai netur un kas izstrādātas, lai minētos līdzekļus savienotu ar kādu ārēju ierīci vai drošu atbalsta punktu, kuri nav projektēti pastāvīgai pievienošanai un kuri pirms lietošanas nav jānostiprina;

Riska novērtēšana

Galvenais arodrisku novērtēšanas mērķis ir aizsargāt darbinieku drošību un veselību. Riska novērtēšana ietver risku noteikšanu, risku smaguma novērtējumu un lēmuma pieņemšanu par to, vai ir jāveic pasākumi riska samazināšanai.
Saskaņā ar darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktiem visiem darba devējiem regulāri jāveic riska novērtēšana.

Drošības datu lapas (DDL)

DDL satur informāciju par ķīmiskā produkta īpašībām, tā bīstamību, kā arī norādījumus par rīkošanos ar produktu, tā likvidēšanu un transportēšanu, pirmo palīdzību un drošības pasākumiem iedarbības samazināšanai. DDL iekļautā informācija ir nepieciešama, lai izprastu riskus un zinātu, kā droši rīkoties ar ķīmisko produktu.

Aizstāšana

Kaitīgas vielas vai ķīmiska produkta vai procesa, kura laikā rodas kaitīgas vielas, aizstāšana ar mazāk bīstamu.

Tehniskie pasākumi

Visi pasākumi, ar kuriem paredzēts samazināt kaitīgu
vielu iedarbību, izmantojot tehnisku aprīkojumu.